Beļģijas parlamenta Enerģētikas komiteja nesen nobalsoja par tā dēvēto ūdeņraža likumu, kura mērķis ir reglamentēt ūdeņraža transportēšanu pa cauruļvadiem valstī.
Beļģijas parlamenta Enerģētikas komiteja ir apstiprinājusi šo likumu, un Beļģija ir pirmā valsts pasaulē, kurā ir šāds likums.
Ar ūdeņraža likumu Beļģija vēlas nodrošināt, ka ūdeņradi var ievest no ārzemēm. Likumprojektā galvenā uzmanība pievērsta arī “zaļajam” ūdeņradim, kas pilnībā ražots no atjaunojamās enerģijas.
Līdzīgi kā tagad Zēbriges ostā tiek izmantota sašķidrinātā dabasgāze (LNG), viņi vēlas panākt kaut ko līdzīgu ūdeņradim.
Ūdeņraža likums regulē ne tikai ūdeņraža transportēšanu Beļģijā. Bet arī noteikt, kuram uzņēmumam tiks uzticēts to pārvaldīt. Šis uzņēmums, kas vēl nav iecelts, būs regulēts uzņēmums, kurš nevarēs vienkārši lemt par savu peļņas normu. Uzņēmumam arī jānodrošina brīva un nediskriminējoša piekļuve ūdeņraža tīklam un jāgarantē ūdeņraža kvalitāte.
Uzņēmumu pārraudzīs Beļģijas Elektroenerģijas un gāzes regulēšanas komisija (CREG)– federālā iestāde, kas pārvalda Beļģijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu.
Lai ūdeņraža likumprojekts varētu tikt oficiāli apstiprināts, tam vēl ir jānokārto otrais lasījums Pārstāvju palātas Enerģētikas komitejā.
Beļģijas pozīcija ūdeņraža tehnoloģiju jomā
Beļģija nav iesācēja ūdeņraža jomā, jo tajā jau ir ievērojams skaits ūdeņraža cauruļvadu, kas pieder privātiem dalībniekiem.
Pašlaik Beļģijā ir 613 kilometrus garš ūdeņraža tīkls, kas ir otrs lielākais pasaulē un lielākais Eiropā. Šis ūdeņraža tīkls šķērso Antverpeni, Zēbrigu, Gentu, Briseli un Šarleruā un ir saistīts ar kaimiņvalstu tīkliem. Beļģijā ir arī vairāk nekā 100 uzņēmumu un pētniecības institūtu, kas nodarbojas ar ūdeņraža lietojumiem. Tas liecina, ka Beļģija ir ļoti labi nostājusies ūdeņraža tehnoloģiju jomā un vēlas šo pozīciju saglabāt.
Arī Beļģijas un Eiropas rūpniecība jau izmanto pelēko ūdeņradi, kas iegūts no gāzes, naftas vai akmeņoglēm. Šāda veida ūdeņradis līdz 2050. gadam varētu kļūt par videi nekaitīgu ūdeņradi, taču tikai tad, ja tas būtu Eiropas Savienības ziņā.
Beļģija, tāpat kā Eiropa kopumā, vēlas kļūt par pionieri. 2019. gadā, izmantojot Zaļo darījumu, Eiropa bija pirmais kontinents, kas līdz 2050. gadam izvirzīja mērķi panākt klimata neitralitāti, sasaistot vides un klimata mērķus ar ekonomiskajām iespējām. Ūdeņradis tiek uzskatīts par šīs politikas stūrakmeni. Beļģijai un Eiropai ir ambīcijas kļūt par ūdeņraža centru, taču Beļģija uzskata, ka tai vajadzētu rīkoties ātrāk.
Ar šo likumu Beļģija apsteidz Eiropas tiesību aktus un, iespējams, kļūs par pirmo valsti, kas piemēros šādu noteikumu. Tas varētu padarīt Beļģiju par paraugu Eiropai.
Vai vēlaties investēt Beļģijā vai kādā citā Eiropas valstī? – Sazinieties ar Damalion ekspertu.
