Vēsturiska atgriešanās, Donalds J. Tramps Tramps ir uzvarējis 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās, atgūstot Balto namu kā 47. prezidents pēc tam, kad iepriekš bija 45. prezidents. Trampa uzvara pret demokrātu kandidāti Kamalu Harissu ir unikāls sasniegums, jo viņš ir tikai otrais prezidents ASV vēsturē, kurš amatā ir bijis ne vienu termiņu pēc kārtas, ko pirmais 1892. gadā paveica Grovers Klīvlends.
Uzvara šūpoles valstīs
Trampa uzvara bija atkarīga no tā, vai viņam izdosies uzvarēt galvenajos mainīgajos štatos, tostarp Pensilvānijā un Arizonā, kur viņš ar nelielu pārsvaru pārspēja Harisu. Sākotnējās aplēses liecina, ka viņš ieguva aptuveni 52 % no tautas balsojuma, bet Vēlētāju kolēģijā ieguva 306 balsis, salīdzinot ar Harisas 232 balsīm. Šie rezultāti uzsver krasās reģionālās atšķirības ASV, jo Tramps guva ievērojamu atbalstu lauku un piepilsētu rajonos, bet Harisa saglabāja spēcīgu pilsētu atbalstu.
Demogrāfiskās un atbalsta izmaiņas
Tramps palielināja savu pievilcību latīņamerikāņu vēlētāju vidū, iegūstot aptuveni 40 % viņu balsu – ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar viņa iepriekšējām kampaņām. Viņu vairāk atbalstīja arī Amerikas ebreju kopienas, ko veicināja viņa stingrā proizraēliešu nostāja. No otras puses, aptaujas pie vēlēšanu iznākuma liecina, ka Tramps saglabāja savu iepriekšējo spēku balto vēlētāju vidū, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību un kuri veidoja aptuveni 60 % no viņa kopējās atbalsta bāzes. Tikmēr viņa atbalsts no dažu afroamerikāņu vēlētāju puses, īpaši svārstīgajos štatos, pieauga līdz aptuveni 12%, salīdzinot ar aptuveni 8% iepriekšējā kampaņā.
Ietekme uz ekonomiku un politiku
Trampa priekšvēlēšanu kampaņas stāstījumā galvenie bija tādi ekonomiskie jautājumi kā inflācija un darbavietu skaita pieaugums. Viņa vēstījumos galvenā uzmanība tika pievērsta Baidena-Harisa administrācijas īstenotās politikas atcelšanai, kas, kā viņš apgalvoja, veicināja augsto inflācijas līmeni, kurš pēdējos gados sasniedza aptuveni 6%. Trampa apņemšanās samazināt nodokļus un atcelt regulējumu guva atsaucību vēlētāju vidū, kuri izjuta pieaugošo izmaksu spiedienu. Turklāt Tramps uzsvēra ASV un Meksikas robežas nodrošināšanu, solot samazināt nelegālo imigrāciju, un šī nostāja uzrunāja gandrīz 68 % republikāņu vēlētāju.
Vēsturiskās un starptautiskās sekas
Paredzams, ka Trampa atgriešanās amatā ietekmēs ne tikai ASV iekšpolitiku, bet arī globālās attiecības. Viņa iepriekšējo prezidentūru iezīmēja pāreja uz protekcionismu un “Amerika pirmajā vietā” ārpolitiku, kas liecina par iespējamām izmaiņām NATO aliansēs un tirdzniecības nolīgumos. Turklāt Trampa pieeja globālajiem jautājumiem, tostarp viņa atbalsts Izraēlai notiekošās spriedzes Tuvajos Austrumos apstākļos, visticamāk, noteiks viņa otrā termiņa ārpolitikas stratēģiju.
Virzība uz priekšu
Trampa otrais pilnvaru termiņš neapšaubāmi būs pakļauts rūpīgai pārbaudei un izaicinājumiem, jo īpaši tāpēc, ka valsts joprojām ir politiski un sociāli sašķelta. Analītiķi uzmanīgi sekos līdzi tam, kā viņš tuvākajās nedēļās izklāstīs savu politisko programmu, un pirmās pazīmes liecina, ka liels uzsvars tiks likts uz ekonomikas atveseļošanu un robežu drošību. Trampa uzvara iezīmē izšķirošu brīdi ASV vēsturē, liecinot par viņa politiskā zīmola noturību un mainīgo Amerikas vēlētāju preferenču dinamiku. Piedaloties vēlēšanās gandrīz 160 miljoniem amerikāņu, vēlētāju aktivitāte sasniedza vēl nepieredzētu līmeni, uzsverot, ka šīs vēlēšanas ir ļoti svarīgas un izraisa lielu interesi visā valstī.
Šim paziņojumam ir tikai informatīvs raksturs. Damalion koncentrējās uz konsultācijām ģimenēm par labklājības saglabāšanu, identificējot iespējas un problēmas. Lūdzu, sazinieties ar Damalion ekspertu
