LĪGUMS
STARP LUKSEMBURGAS DIEVHERCĪGISTI
UN ANDORAS PRINCIPĀTEI, LAI IZVAIRĪTIES NO DUBULTĀS NODOKĻU UZMAKSAS UN
FISKĀLĀS KRĀPŠANAS NOVĒRŠANA
IZVĒRĪŠANĀS NO NODOKĻIEM ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKĻIEM

 

Luksemburgas Lielhercogistes valdība un Andoras Firstistes valdība, vēloties noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
IETEKMĒJĀS PERSONAS

Šī konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. pants
MINĒTIE NODOKĻI

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kas tiek uzlikti Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību vārdā, neatkarīgi no nodokļu sistēmas. valsts vai tās vietējās iestādes neatkarīgi no savākšanas sistēmas.

 

2. Par ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem, ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma elementiem, vai ienākuma vai kapitāla elementiem, ir uzskatāmi par nodokļiem, kas attiecas uz ienākumu no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, nodokļus par uzņēmumu izmaksāto algu kopsumma, kā arī kapitāla pieauguma nodokļi.

 

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ietver

a) Luksemburgas Lielhercogistes gadījumā:

i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis

iii) īpašuma nodoklis; un

(iv) pašvaldības uzņēmējdarbības nodoklis;

(turpmāk tekstā “Luksemburgas nodoklis”);

b) attiecībā uz Andoras Firstisti:

i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) nodoklis par ienākumu no saimnieciskās darbības

iii) nodokļu nerezidentu ienākuma nodoklis; un

iv) kapitāla pieauguma nodoklis par nekustamā īpašuma aktīvu nodošanu;

(turpmāk tekstā “Andoras nodoklis”).

 

4. Šī Konvencija attieksies arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas uzlikti pēc Konvencijas parakstīšanas datuma papildus esošajiem nodokļiem vai to vietā, un uz visiem citiem nodokļiem, kas uzlikti, pamatojoties uz to pašu Konvencijas parakstīšanas datumu. papildus esošajiem nodokļiem vai to vietā un jebkuriem citiem nodokļiem, kas ietilpst šīs Konvencijas darbības jomā, kurus vai nu šīs Konvencijas darbības jomā var uzlikt jebkura Līgumslēdzēja Valsts nākotnē, jo īpaši Andoras iedzīvotāju ienākuma nodoklis. . Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes informē viena otru par jebkurām būtiskām izmaiņām to nodokļu likumos.

 

3. pants

VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1. Šīs konvencijas mērķiem, ja vien konteksts nenosaka citādi

 

a) termins “Luksemburga” nozīmē Luksemburgas Lielhercogisti un, ja to lieto ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Luksemburgas Lielhercogistes teritoriju;

b) termins “Andora” nozīmē Andoras Firstisti un, ja to lieto ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Andoras Firstistes teritoriju

c) termini “Līgumslēdzēja valsts” un “cita Līgumslēdzēja valsts” attiecīgi nozīmē Luksemburgu vai Andoru;

d) termins “persona” ietver fizisku personu, uzņēmumu un jebkuru citu personu apvienību;

e) termins “uzņēmums” nozīmē jebkuru juridisku personu vai jebkuru vienību, kas nodokļu nolūkos tiek uzskatīta par juridisku personu

f) “sabiedrība” ir jebkura korporatīva organizācija vai jebkura vienība, kas nodokļu nolūkos tiek uzskatīta par korporatīvu struktūru;

g) termins “uzņēmējdarbība” nozīmē jebkuras darbības vai uzņēmējdarbības veikšanu

(h) termini “Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” un “otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” nozīmē attiecīgi uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

i) termins “starptautiskā satiksme” nozīmē jebkādus pārvadājumus ar kuģi, gaisa kuģi vai autotransportu, ko veic uzņēmums, kura faktiskās vadības vieta ir Līgumslēdzējā Valstī, izņemot gadījumus, kad kuģis, gaisa kuģis vai autotransporta līdzeklis tiek ekspluatēts tikai starp punktiem otru Līgumslēdzēju valsti

j) termins “kompetentā iestāde” nozīmē:

i) attiecībā uz Luksemburgu – finanšu ministrs vai viņa pilnvarots pārstāvis;

(ii) attiecībā uz Andoru – finanšu ministrs vai viņa pilnvarots pārstāvis;

(k) termins “pilsonis” attiecībā uz Līgumslēdzēju valsti nozīmē:

(i) jebkura fiziska persona, kas ir šīs Līgumslēdzējas Valsts pilsonis vai pilsonis; un

(ii) jebkura juridiska persona, personālsabiedrība vai asociācija, kas izveidota saskaņā ar šajā Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumiem

l) termini “darbība” saistībā ar uzņēmumu un “uzņēmējdarbība” ietver profesionālas vai citas neatkarīgas darbības.

 

2. Lai Līgumslēdzēja Valsts jebkurā laikā piemērotu šo Konvenciju, jebkuram terminam, kas tajā nav definēts, ja vien konteksts nenosaka citādi, ir tāda nozīme, kāda tam tajā laikā ir saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas Konvencija ir piemērojama, nozīme, ko šim terminam piešķīrusi šī valsts saistībā ar nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, šī termina nozīme saskaņā ar šīs valsts dominējošajiem nodokļu tiesību aktiem šīs valsts tiesību akti ir noteicošie pār nozīmi, kas šim terminam vai izteicienam piešķirta saskaņā ar citiem šīs valsts tiesību aktiem.

 

4. pants

IEDZĪVOTĀJS

1. Šīs konvencijas izpratnē termins “Līgumslēdzējas Valsts rezidents” nozīmē ikvienu personu, kura saskaņā ar šīs valsts likumiem ir apliekama ar nodokļiem šajā valstī, pamatojoties uz šīs personas domicilu saskaņā ar šīs valsts likumiem, ir atbildīga par nodokļus šajā valstī, pamatojoties uz viņa domicilu, dzīvesvietu, vadības vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un tas attiecas arī uz šo valsti un visām tās vietējām iestādēm. vietējās varas iestādes. Tomēr šis termins neietver nevienu personu, kas šajā valstī ir apliekama ar nodokli tikai par ienākumiem no avotiem

Tomēr šis termins neietver nevienu personu, kas šajā valstī ir apliekama ar nodokļiem tikai attiecībā uz ienākumiem no avotiem šajā valstī vai kapitālu, kas tajā atrodas.

 

2. Ja saskaņā ar 1. punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents

(a) šāda fiziskā persona tiks uzskatīta par abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentu attiecībā uz ienākumiem no avotiem šajā valstī vai kapitālu, kas atrodas šajā valstī, šāda fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā tai ir pieejama pastāvīgā mājvieta. viņam; ja viņam ir pastāvīgas dzīvesvietas abās valstīs, viņu uzskata par rezidentu tikai tajā valstī, ar kuru viņam ir pieejama pastāvīgā dzīvesvieta, kas ir tikai tās valsts rezidents, ar kuru viņam ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (centrs). būtiskām interesēm);

b) ja nevar noteikt valsti, kurā atrodas šīs personas vitālo interešu centrs, vai ja tai nav pieejamas pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no valstīm. ja nevar noteikt valsti, kurā atrodas šīs personas vitālo interešu centrs, vai ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no valstīm, viņa tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā tā atrodas. valsts, kurā viņam ir pastāvīgā dzīvesvieta

(c) ja šī persona parasti uzturas abās valstīs vai parasti neatrodas nevienā no valstīm, tā tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā tā parasti uzturas. ja šāda persona parasti atrodas abās valstīs vai nevienā no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis tā ir

(d) ja šāda persona ir abu valstu pilsonis vai nevienas valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

 

3. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā atrodas tās faktiskās vadības vieta.

 

5. pants

PAstāvīga iestāde

1. Šīs konvencijas izpratnē termins “pastāvīgā pārstāvniecība” nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, caur kuru pilnībā vai daļēji tiek veikta uzņēmuma uzņēmējdarbība.

 

2. Jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” jo īpaši ietver:

a) vadības vieta;

b) filiāle

c) birojs;

d) rūpnīca

e) darbnīca;

f) raktuves, naftas vai gāzes urbums, karjers vai cita dabas resursu ieguves vieta

Un

g) ferma, ferma vai mežsaimniecība.

 

3. Būvniecības, montāžas vai bagarēšanas vieta ir pastāvīgā pārstāvniecība tikai tad, ja tās ilgums pārsniedz 12 mēnešus.

 

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem tiek uzskatīts, ka termins “pastāvīgā pārstāvniecība” neietver

a) telpas tiek izmantotas tikai preču vai preču uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei, telpas tiek izmantotas tikai uzņēmumam piederošo preču vai preču uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;

b) uzņēmumam piederošās preces vai preces tiek uzglabātas vienīgi uzglabāšanas, izstādīšanas vai piegādes nolūkos. uzņēmumam piederošās preces tiek uzglabātas tikai uzglabāšanas, izstādīšanas vai piegādes nolūkā;

c) uzņēmumam piederošās preces tiek uzglabātas vienīgi, lai tās apstrādātu cits uzņēmums;

d) noteiktu uzņēmējdarbības vietu izmanto tikai preču iegādei vai informācijas vākšanai uzņēmuma labā

e) noteiktu uzņēmējdarbības vietu izmanto vienīgi, lai veiktu jebkuru citu uzņēmuma sagatavošanas vai palīgdarbības darbību

f) noteiktu uzņēmējdarbības vietu izmanto vienīgi, lai veiktu a) līdz e) apakšpunktā minētās darbības, ar nosacījumu, ka kopējās darbības pastāvīgajā uzņēmējdarbības vietā, kas izriet no šādas apvienošanas, joprojām ir priekšnosacījums. vai sagatavojoša vai palīgdarbības raksturs.

 

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, kas nav aģents ar neatkarīgu statusu, uz kuru attiecas 6. punkts, darbojas uzņēmuma vārdā un Līgumslēdzējā Valstī, uz kuru attiecas 6. punkts, rīkojas uzņēmums, un tam līgumslēdzējā valstī ir parastais

(b) ja persona, kas nav neatkarīga statusa aģents, uz kuru attiecas 6. punkts, darbojas uzņēmuma vārdā un tai ir, un tā parasti izmanto pilnvaras Līgumslēdzējā Valstī slēgt līgumus uzņēmuma vārdā. , tas

tiek uzskatīts, ka uzņēmumam šajā valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība attiecībā uz visām darbībām, kuras veic uzņēmums, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas ar tām, kas minētas 4. punktā un kuras, ja tās veic, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu, neļautu uzskatīt šo uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

 

6. Uzskata, ka uzņēmumam Līgumslēdzējā Valstī nav pastāvīgā pārstāvniecība tikai tāpēc vien, ka tas veic uzņēmējdarbību tikai tādēļ, ka tā veic uzņēmējdarbību šajā valstī ar brokera, ģenerālkomisijas aģenta vai jebkura cita neatkarīgas valsts aģenta starpniecību, ar nosacījumu, ka šādas personas darbojas, veicot parasto uzņēmējdarbību.

 

7. Fakts, ka sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē vai tiek kontrolēta sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību vai citādi), nav fakts, ka sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē sabiedrību, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai citādi), pati par sevi neveido otra uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība.

 

6. pants

ĪPAŠUMA IENĀKUMI

1. Ienākumam, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā īpašumā (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

 

2. Jēdzienam “nekustamais īpašums” ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts tiesību aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. ir novietots. Šis jēdziens jebkurā gadījumā ietver nekustamā īpašuma piederumu, mājlopus un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamas iekārtas, uz kurām attiecas privāto tiesību normas par zemes īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz maksājumiem par tiesībām uz mainīgiem vai fiksētiem maksājumiem par derīgo izrakteņu atradņu, avotu un avotu izmantošana vai izmantošanas koncesija

derīgo izrakteņu atradnes, avoti un citi dabas resursi; kuģi, laivas un lidaparāti netiek uzskatīti par kuģiem, laivas un lidmašīnas netiek uzskatītas par nekustamo īpašumu.

 

3. 1. punkta noteikumi attiecas uz ienākumiem no tiešas izmantošanas, nomas vai iznomāšanas, kā arī no jebkura cita veida nekustamā īpašuma izmantošanas.

 

4. 1. un 3. punkta noteikumi attiecas arī uz ienākumiem no uzņēmuma nekustamā īpašuma .

 

7. pants

UZŅĒMUMA PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. atrodas tajā. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šādā veidā, peļņu, kas ir attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, var aplikt ar nodokļiem otrā valstī.

 

2. Šī panta un 22. panta nolūkiem peļņa, kas katrā Līgumslēdzējā Valstī ir attiecināma uz 1. punktā minēto pastāvīgo pārstāvniecību, ir tāda, ko tā būtu varējusi gūt, jo īpaši savos iekšējos darījumos ar citām uzņēmuma daļām. iekšējie darījumi ar citām uzņēmuma daļām, ja tas būtu bijis atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, ņemot vērā veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko uzņemas tas pats vai līdzīgi nosacījumi, ņemot vērā veiktās funkcijas, izmantotos aktīvus un riskus, ko uzņēmums uzņemas ar pastāvīgās pārstāvniecības un citu uzņēmuma daļu starpniecību.

 

3. Ja saskaņā ar 2. punktu Līgumslēdzēja valsts koriģē peļņu, kas attiecināma uz uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība un attiecīgi apliek ar nodokļiem uzņēmuma peļņu, kas ir aplikta ar nodokļiem otrā valstī, šī otra valsts veic attiecīgu korekciju nodokļa summā, kas ir samaksāta. nodoklis, kas iekasēts no šīs peļņas, ciktāl tas nepieciešams, lai novērstu šīs peļņas dubulto aplikšanu ar nodokli. Nosakot šādu korekciju, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas viena ar otru.

 

4. Ja peļņā ir ietverti ienākumu posteņi, kas citos šīs konvencijas pantos aplūkoti atsevišķi, šī panta noteikumi neietekmē šo pantu noteikumus.

 

8. pants

JŪRAS, IEKŠZEMES UN GAISA NAVIGĀCIJA

1. Peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas uzņēmuma faktiskās vadības vieta.

 

2. Peļņa no iekšējo ūdensceļu kuģu darbības tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šī uzņēmuma faktiskās vadības vieta.
3. Ja jūras vai iekšzemes kuģošanas uzņēmuma faktiskās vadības vieta ir uz kuģa vai laivas, šī faktiskās vadības vieta ir kuģis, par šo uzņēmējdarbības vietu tiks uzskatīta tā Līgumslēdzēja valsts, kurā atrodas šī uzņēmuma mājas osta. atrodas kuģis vai laiva, vai kuģis vai laiva, vai, ja nav mītnes ostas, tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir kuģa vai laivas operators.

 

4. 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no dalības pūlā, kopuzņēmumā vai starptautiskās ekspluatācijas aģentūrā.

 

9. pants

SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

1. Kur

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, un jebkurā gadījumā abi uzņēmumi ir saistīti savās komerciālajās vai finansiālajās attiecībās saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās vai uzlikti, kas atšķiras no tiem, par kuriem vienotos neatkarīgi peļņa, kuru, ja vien ar šiem nosacījumiem nebūtu, būtu guvis viens no uzņēmumiem, bet otrs to faktiski nebūtu varējis gūt šo nosacījumu dēļ var iekļaut šī uzņēmuma peļņā un attiecīgi aplikt ar nodokli.

 

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā – un attiecīgi apliek ar nodokļiem – peļņu, kurai otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī un peļņai ir uzlikti nodokļi šajā otrā valstī, tad peļņa tiks aplikta ar nodokļiem šajā otrā valstī. peļņa, kurai otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un tādā veidā iekļautā peļņa ir peļņa, kas būtu uzkrājusies pirmās minētās valsts uzņēmumam, ja nosacījumi, par kuriem vienojušies abi uzņēmumi, būtu bijuši šādi. par ko būtu vienojušies neatkarīgi uzņēmumi, otrai valstij ir jāveic atbilstošas korekcijas nodokļa summai, kas tajā uzlikta šādai peļņai. Nosakot šādu korekciju, pienācīgi jāņem vērā citi šīs konvencijas noteikumi, un, ja nepieciešams, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu kompetentās iestādes apspriežas viena ar otru.

 

10. pants

DIVIDENDES

1. Dividendes, ko sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

 

2. Tomēr šādas dividendes var arī aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes rezidents, un saskaņā ar šīs valsts likumiem, bet, ja dividenžu faktiskais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šādi iekasētais nodoklis nedrīkst pārsniegt

a) 5 procenti no dividenžu bruto summas, ja faktiskais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kam tieši pieder vismaz 10 procenti no dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla

vai 0 procenti no dividenžu bruto summas, ja patiesā labuma guvējam tieši un nepārtraukti, vismaz 12 mēnešus, pieder vismaz 10 procenti no dividendes izmaksājošās vai dividendes izmaksājošās sabiedrības kapitāla. vai līdzdalība dividendes izmaksājošā sabiedrībā ar iegādes cenu vismaz 1 200 000 eiro;

b) 15 procenti no dividenžu bruto summas visos citos gadījumos.

Šis punkts neietekmē sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, kas izmantota dividenžu izmaksāšanai.

 

3. Termins “dividendes” šajā pantā nozīmē ienākumus no akcijām, jouissance akcijām vai garantijām, kalnrūpniecības akcijām, ieguves akcijām, dibinātāja akcijām vai citām peļņas daļām, izņemot prasības, kā arī ienākumus no citiem ienākumiem no citām akcijām, kas uz to attiecas tāds pats nodokļu režīms kā uz ienākumiem no akcijām saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā Izplatīšanas uzņēmums ir rezidents.

 

4. 1. un 2. daļas noteikumi nav piemērojami, ja dividenžu faktiskais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, veicot uzņēmējdarbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību. atrodas tajā, un līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šādu pastāvīgo pārstāvniecību. ir efektīvi saistīts ar to. Šādā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

 

5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst aplikt ar nodokli dividendes, ko izmaksā sabiedrība, izņemot tiktāl, ciktāl šādas dividendes tiek izmaksātas šīs valsts rezidentam. cita valsts izmaksā šīs otras valsts rezidentam vai tādā mērā, kādā līdzdalība, attiecībā uz kuru dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību, kas atrodas šajā otrā valstī, un neuzliek nekādus nodokļus attiecībā uz sabiedrības nesadalītās peļņas aplikšanu ar nodokli, pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa sastāv no izmaksātās vai nesadalītā peļņa pilnībā vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākumiem, kas rodas šajā otrā valstī.

 

11. pants

INTERESE

1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuri faktiski pieder otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā otrā valstī.

 

2. Termins “procenti” šajā pantā nozīmē ienākumus no jebkāda veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku vai hipotēku neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku, un neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņā, un īpaši ienākumi no publiskie līdzekļi un obligācijas, tostarp ar tiem saistītās prēmijas un balvas. Nokavējuma nauda nav soda nauda par nokavētu maksājumu, un tās netiek uzskatītas par procentiem šīs sadaļas izpratnē.

 

3. 1. punkta noteikumi nav piemērojami, ja procentu faktiskais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmanto Līgumslēdzēja Valsts veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un parādprasība, par kuru tiek maksāti procenti, ir faktiski saistīta ar ar to efektīvi saistīti. Šādā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

 

4. Tiks uzskatīts, ka procenti rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja maksātājs ir šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidents Valsts. Tomēr, ja procentu maksātājam neatkarīgi no tā, vai viņš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā Valstī, saistībā ar kuru radās parāds, par kuru tiek maksāti procenti un kas procentus, uzskata, ka šie procenti rodas valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

 

5. Ja īpašu attiecību dēļ starp parādnieku un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un trešajām personām procentu summa, ņemot vērā prasījumu, par kuru tie tiek maksāti, ir pie trešām personām, procentu summa, ņemot vērā prasījumu, par kuru tā tiek samaksāta, pārsniedz to, par kuru debitors un patiesais labuma guvējs būtu vienojušies, ja šādas attiecības nebūtu, šī panta noteikumi attiecas tikai uz pēdējo summu. Šādā gadījumā maksājumu pārsnieguma daļa tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumiem, pienācīgi ņemot vērā pārējos šīs Konvencijas noteikumus.

 

12. pants

MAKSAS

1. Autoratlīdzība, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuras faktiskais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā otrā valstī.

 

2. Termins “atlīdzība” šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, kas saņemti par jebkādu literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinematogrāfijas filmu, izmantošanu vai izmantošanas tiesībām vai izmantošanas tiesībām. zinātniskais darbs, tostarp kinofilmas, patents, preču zīme, dizains vai modelis, plāns, formula vai slepens plāns, formula vai process, un informācija par pieredzi rūpnieciskā, komerciālā vai zinātniskā jomā tirdzniecības vai zinātnes jomā.

 

3. 1. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības faktiskais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā autoratlīdzība rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un tiesības vai īpašums attiecībā uz kuru tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīta ar šādu pastāvīgo pārstāvniecību. ir efektīvi saistīts ar to. Šādā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

 

4. Uzskatīs, ka autoratlīdzība rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja tās maksātājs ir šīs valsts rezidents. Tomēr, ja personai, kas maksā autoratlīdzību neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav Līgumslēdzējas Valsts rezidents, valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, attiecībā uz kuru nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt autoratlīdzību, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. ka valsts pastāvīgā pārstāvniecība, saistībā ar kuru radās pienākums maksāt autoratlīdzību un kuru sedz autoratlīdzības maksātājs, uzskatāms, ka autoratlīdzība rodas valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība .

 

5. Ja īpašu attiecību dēļ starp maksātāju un faktisko īpašnieku vai starp viņiem abiem un autoratlīdzības summa, ņemot vērā pakalpojumu, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kuru tā ir autoratlīdzības summa , ņemot vērā izpildi, par kuru tie tiek maksāti, pārsniedz summu, par kuru debitors un faktiskais īpašnieks būtu vienojušies, ja šādas attiecības nebūtu, šī panta noteikumi attiecas tikai uz pēdējo summu. Šādā gadījumā maksājumu pārsnieguma daļa paliek, maksājumi tiks aplikti ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā pārējos Līguma noteikumus. šajā konvencijā.

 

13. pants

KAPITĀLA PIEAUGUMS

 

1. Kapitāla pieaugumam , ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no 6 . pantā minētā nekustamā īpašuma , kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī , atsavināšanas var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī .

 

2. Ieguvums no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma sastāvā esošās kustamās mantas atsavināšanas otrā Līgumslēdzējā Valstī, ieskaitot ienākumus no šīs pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

 

3. Peļņa no starptautiskajā satiksmē izmantoto kuģu vai gaisa kuģu, iekšējās kuģošanas kuģu vai kustamās mantas atsavināšanas, kas ir saistīta ar šo kuģu, gaisa kuģu vai kuģošanas līdzekļu izmantošanu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai (b) tās Līgumslēdzējas Valsts ar nodokli apliekamajā ienākumā, kurā atrodas efektīva uzņēmuma vadība.

 

4. Kapitāla pieaugumam no akciju, akciju vai līdzīgu tiesību atsavināšanas sabiedrībā, kuras aktīvi ir Līgumslēdzējā Valstī esošais īpašums, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

5. Kapitāla pieaugumam no jebkura īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3. un 4. punktā minētais īpašums, tiks uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir īpašuma nodevējs.

 

14. pants

DARBA IENĀKUMI

1. Ievērojot 15., 17. un 18.panta noteikumus, darba algai, darba samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par nodarbinātību, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien šīs valsts rezidents nav citas valsts pilsonis. Valsts. ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents atvasinājis attiecībā uz nodarbinātību, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien nodarbinātība nav veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja darbs tiek veikts šajā valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

 

2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja

 

a) saņēmējs atrodas otrā valstī uz laiku vai periodiem, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā kalendārajā gadā, un

b) atalgojumu maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai viņa vārdā, un

c) atalgojumu nemaksā darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība otrā valstī.

 

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem atalgojumu, ko saņem par darbu uz starptautiskajā satiksmē izmantotā kuģa, gaisa kuģa vai autotransporta līdzekļa, vai uz kuģa, ko izmanto iekšzemes kuģošanai, var aplikt ar nodokļiem Līgumslēdzējā Valstī. kurā atrodas uzņēmuma faktiskās vadības vieta.

 

15. pants

TANTIEMS

Direktoru honorāri un citi līdzīgi maksājumi, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis kā direktoru padomes vai uzraudzības padomes loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā citā valstī.

 

16. pants

MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 7. un 14.panta noteikumiem, ienākumi, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no personiskas darbības, kas tiek veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī kā izklaidētājs, piemēram, teātra, kino, radio vai radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai kā sportists var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī.

.

2. Ja ienākumi no darbībām, ko izklaidētājs vai sportists veic personīgi un šajā statusā tiek attiecināti nevis uz pašu izklaidētāju vai sportistu, bet gan uz citu personu, šādu ienākumu var aplikt ar nodokli, neskatoties uz 7. un 14.panta noteikumiem, šādus ienākumus var aplikt ar nodokli Līgumslēdzēja valsts, kurā notiek izklaidētāja vai sportista darbība turpināja.

.

17. pants

PENSIJAS

1. Ievērojot 18.panta 2.daļas noteikumus, pensijām un citai līdzīgai atlīdzībai, kas tiek izmaksāta Līgumslēdzējas Valsts rezidentam par iepriekšējo nodarbinātību, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

 

2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem pensijām un citām summām, kas izmaksātas saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālā nodrošinājuma likumdošanu šīs Valsts rezidentam, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā valstī. Līgumslēdzējas Valsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

 

3. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (ieskaitot atlīdzību (ieskaitot vienreizējus maksājumus), kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, netiks aplikti ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šādi maksājumi ir kas izriet no iemaksām, pabalstiem vai apdrošināšanas prēmijām, iemaksām, pabalstiem vai apdrošināšanas prēmijām, ko papildu pensiju plānā veic saņēmējs vai viņa vārdā, vai iemaksām, ko veic darba devēja iemaksas, piemaksas, apdrošināšanas prēmijas vai dotācijas vietējā plānā, un ja šādas iemaksas, pabalsti, apdrošināšanas prēmijas vai dāvinājumi faktiski ir aplikti ar nodokļiem pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

18. pants

VALSTS BIROJI

1. (a) Darba algai, darba samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība maksā fiziskai personai par pakalpojumiem, kas sniegti šai valstij vai iestādei, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

(b) Tomēr šāda alga, darba samaksa un cita līdzīga atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi tiek sniegti šajā valstī un šī fiziskā persona ir šīs valsts rezidents.

Norādiet, kurš:

i) ir šīs valsts pilsonis, vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

 

2. a) Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem pensijas un cita līdzīga atlīdzība, ko maksā a

(a) Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, pensijas un citas līdzīgas atlīdzības, ko Līgumslēdzēja Valsts vai tās vietējā pašvaldība maksā tieši vai no tās izveidotajiem līdzekļiem personai, kura kļuvusi par šīs valsts rezidentu tikai pakalpojumu sniegšanas mērķis. vai no viņu izveidotajiem līdzekļiem fiziskai personai par pakalpojumiem, kas sniegti šai valstij vai vietējai iestādei, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

(b) Tomēr šādas pensijas un cita līdzīga atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs valsts rezidents un šīs valsts pilsonis.

 

3. 14., 15., 16. un 17. panta noteikumi attiecas uz algām, algām, pensijām un citām līdzīgām atlīdzībām, ko maksā par personai sniegtajiem pakalpojumiem. atlīdzība, ko maksā par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai valsts vai tās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

 

19. pants

STUDENTI

Summas, kas izmaksātas studentam vai praktikantam, kurš ir vai tieši pirms apmeklējuma Līgumslēdzējā Valstī ir bijis šīs Valsts rezidents, par pakalpojumiem, kas sniegti Līgumslēdzējas Valsts vai tās vietējās pašvaldības komercdarbības ietvaros. valsts, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kura atrodas pirmajā minētajā valstī tikai un vienīgi ar mērķi turpināt studijas. izglītība vai apmācība, ko saņem, lai segtu savus uzturēšanas, izglītības vai apmācības izdevumus, netiek aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ja tie ir valsts, ar nosacījumu, ka tie ir iegūti no avotiem ārpus šīs valsts

 

20. pants

CITI IENĀKUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākuma posteņi, kas nav aplūkoti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. šīs konvencijas iepriekšējie panti tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

 

2. 1. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, kas nav ienākumi no nekustamā īpašuma, kas definēts kā īpašums, kā definēts 6. panta 2. punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību šajā valstī. Līgumslēdzēja Valsts veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo un tajā esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un tiesības vai īpašums, par kuru tiek izmaksāts ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šādā gadījumā tiek piemēroti 7. panta noteikumi.

 

21. pants

FORTUNE

1. Kapitālu, ko pārstāv 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kas pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam un atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

 

2. Kapitālam, ko veido kustamā manta, kas ir Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības komercdarbības daļa, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

 

3. Kapitālam, ko pārstāv starptautiskajā satiksmē izmantotie jūras un gaisa transporta līdzekļi, iekšzemes kuģošanai izmantojamie kuģi, kā arī kustamais īpašums, kas pieder pie šo kuģu, gaisa kuģu vai kuģošanas līdzekļu ekspluatācijai, tiks uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šīs jūras un gaisa transporta līdzekļu faktiskās pārvaldes vieta. uzņēmums atrodas.

 

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

22. pants

DUBULTĀS NODOKĻU UZLIKŠANAS ATTIECĪBAS

1. Ievērojot Luksemburgas likumu noteikumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas neietekmē tās vispārējo principu, nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādā veidā

a) Ja Luksemburgas rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuram saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var uzlikt nodokļus Andorā, Luksemburga atbrīvo šādu ienākumu vai kapitālu no nodokļa, ievērojot šīs konvencijas noteikumus. ienākumu vai kapitāla, ievērojot apakšpunktu noteikumus (b) un c), bet var, lai aprēķinātu summu nodokli par rezidenta ienākuma vai kapitāla atlikušo daļu, piemēro tādas pašas nodokļa likmes kā tad, ja ienākums vai kapitāls nebūtu atbrīvots no nodokļa.

b) Ja Luksemburgas rezidents saņem ienākumu posteņus, kurus saskaņā ar 10. un 16. panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Andorā, Luksemburga piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli vai nodokli fizisko personu ienākumiem vai ienākuma nodoklim šī iedzīvotāja kopienām, atskaita summu, kas vienāda ar Andorā samaksāto nodokli. Šis atskaitījums tomēr nedrīkst pārsniegt nodokļa daļu, kas aprēķināta pirms atskaitīšanas un atbilst šiem ienākumu posteņiem. atskaitījums, kas atbilst šiem Andorā saņemtajiem ienākumu posteņiem.

c) A) apakšpunkta noteikumi neattiecas uz saņemtajiem ienākumiem vai piederošo kapitālu Luksemburgas rezidents, kur Andora piemēro šīs konvencijas noteikumus, lai atbrīvotu šādus ienākumus vai atbrīvotu šādus ienākumus vai kapitālu no nodokļa, vai piemēro šādiem ienākumiem 10. panta 2. punkta noteikumus.

 

2. Ievērojot Andoras likumu noteikumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas neietekmē tās vispārējo principu, nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:

a) Ja Andoras rezidents saņem ienākumus vai viņam ir kapitāls, kuram saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var uzlikt nodokļus arī Luksemburgā, Andora pieļauj nodokļa rezidentam atskaitījumu no nodokļa, ko tā iekasē no šī valsts rezidenta. summa, kas vienāda ar Luksemburgā samaksāto ienākuma vai kapitāla nodokli. Šis atskaitījums tomēr nedrīkst pārsniegt Andoras nodokļa daļu, kas aprēķināta pirms atskaitīšanas un atbilst ienākumiem vai īpašumam, kas apliekams ar nodokli Luksemburgā.

b) Ja saskaņā ar Konvencijas noteikumiem Andoras rezidents saņem ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kas ir atbrīvots no nodokļa Andorā, Andora tomēr var, lai aprēķinātu nodokli, kas maksājams par citiem ienākumu elementiem vai šī rezidenta kapitālu, ņem vērā atbrīvotos ienākumus vai atbrīvotos ienākumus vai kapitālu.

 

23. pants

NEDISKRIMINĀCIJA

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti nekādiem nodokļiem vai jebkādām ar tiem saistītām prasībām, kas ir vai ir apgrūtinošākas par tām, kas tiek pakļautas šīs otras valsts pilsoņiem tādos pašos apstākļos, jo īpaši attiecībā uz dzīvesvietu, vai var tikt pakļauti. Šis noteikums attiecas uz jebkuru personu, kas nav Līgumslēdzējas Valsts pilsonis un nav Līgumslēdzējas Valsts pilsonis. Šis noteikums ir piemērojams neatkarīgi no 1. panta noteikumiem personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

 

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, aplikšana ar nodokļiem šajā otrā valstī nevar tikt aplikta ar nodokļiem mazāk labvēlīgi kā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu uzņēmējdarbību. veic to pašu darbību. Šis noteikums nav interpretējams tādējādi, ka Līgumslēdzējai Valstij ir pienākums piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem personiskus atvieglojumus, atvieglojumus un nodokļu samazinājumus, pamatojoties uz Šis noteikums nav interpretējams tādējādi, ka Līgumslēdzējai valstij ir pienākums piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem personiskās atlaides, atvieglojumus un samazinājumus nodokļu uzlikšanas nolūkos civilstāvokļa vai ģimenes pienākumu dēļ, ko tā piešķir saviem rezidentiem.

.

3. Ja vien 9.panta 1.punktā, 11.panta 5.punktā vai 12.panta 5.punktā nav noteikts 12.panta 5.punkts, tad tiek piemēroti procenti, autoratlīdzības un citi izdevumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums maksā Līgumslēdzējai Valstij rezidentam. otras Līgumslēdzējas Valsts peļņa, lai noteiktu šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tā būtu izmaksāta pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam tiks atskaitīti, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo kapitālu, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tie būtu noslēgti ar pirmās minētās valsts rezidentu.

 

4. Līgumslēdzējas valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji ir tieši vai netieši kas tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai tos kontrolē, pirmajā minētajā valstī netiks pakļauti nekādiem nodokļiem vai ar to saistītām prasībām attiecībā uz nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kas ir cita vai vairāk. apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana un ar to saistītās prasības, kurām ir vai var tikt pakļauti citi līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi.

 

5. Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem šī panta noteikumi attiecas uz visa veida un veida nodokļiem. raksturs vai apraksts.

 

24. pants

SAVSTARPĒJĀS LĪGUMA KĀRTĪBA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju valstu rīcība neradīs vai izraisīs nodokļu uzlikšanu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, viņš, neatkarīgi no šo valstu nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, var iesniegt savu lietu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, kuras dalībvalsts tā ir. tās Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai, ja tās gadījums attiecas uz 23. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kuras pilsonis tas ir. valsts, kuras pilsonis viņš ir. Lieta jāiesniedz trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par pasākumu, kura rezultātā tiek uzlikti nodokļi, kas neatbilst konvencijas noteikumiem.

 

2. Kompetentā iestāde cenšas atrisināt jautājumu, ja tai šķiet, ka iebildums ir pamatots un ja tā pati nevar rast apmierinošu risinājumu. atrisināt lietu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai Līgumslēdzēja Valsts izvairītos no nodokļu uzlikšanas, kas neatbilst Konvencijai. Līgums tiek piemērots neatkarīgi no Līgumslēdzēju Valstu nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem termiņiem.

 

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, cenšas atrisināt visas grūtības vai šaubas, vai atrisināt visas šaubas par Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu. Tās var arī apspriesties kopā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu gadījumos, kas nav paredzēti Konvencijā.

 

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties tieši viena ar otru, tostarp ar apvienotās komitejas starpniecību, kas sastāv no šādām iestādēm vai to pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos, kā aprakstīts iepriekšējos punktos.

 

25. pants

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

 

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas paredzama ir būtiska šīs Konvencijas noteikumu izpildei vai nacionālo likumu administrēšanai vai izpildei attiecībā uz visa veida nodokļiem un aprakstiem, kas noteikti visu veidu nodokļu un nodokļu vārdā. aprakstu, kas uzlikts Līgumslēdzēju Valstu vai to vietējo iestāžu vārdā, ciktāl vietējās varas iestādes, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar to nav pretrunā ar Konvenciju. Informācijas apmaiņu neierobežo 1. un 2. pants.

 

2. Informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā ar 1. punktu, uzskata par slepenu tādā pašā veidā kā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem likumiem, un to izpauž tikai personām vai personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvajām struktūrām), kas saistītas ar novērtēšanu. vai 1. punktā minēto nodokļu iekasēšanu 1. punktā minēto nodokļu aprēķinu vai iekasēšanu, tiesvedībā vai kriminālvajāšanā saistībā ar šādiem nodokļiem, apelācijas izskatīšanā vai izskatīšanā saistībā ar šiem nodokļiem, vai jebkura no iepriekšminētā piespiedu izpildē. Šādas personas vai iestādes izmantot šādu informāciju tikai šādiem nolūkiem. Viņi var izpaust šādu informāciju atklātās tiesas sēdēs vai spriedumos. tiesas sēdēs vai spriedumos.

 

3. Nekādā gadījumā 1. un 2. punkta noteikumus nevar interpretēt tā, lai tie uzliktu Līgumslēdzējai valstij pienākumu

a) veikt administratīvu darbību, kas ir pretrunā vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem un administratīvajai praksei

(b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem vai parastās administrācijas gaitā

c) sniegt informāciju, kas atklātu jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību.

 

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmantos tās rīcībā esošās pilnvaras, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja tai šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā noteikto pienākumu attiecas 3. punktā noteiktie ierobežojumi, izņemot. ja šādi ierobežojumi varētu liegt Līgumslēdzējai valstij paziņot informāciju tikai tāpēc, ka tai nav iekšzemes interešu par šo informāciju.

 

5. Nekādā gadījumā 3.punkta noteikumus nevar interpretēt kā tādu, kas atļauj Līgumslēdzējai valstij atteikties sniegt informāciju. Valstij atsakās sniegt pieprasīto informāciju tikai tāpēc, ka informācija ir bankas, citas finanšu bankas, citas finanšu institūcijas, pilnvarotās personas vai personas rīcībā. rīkojoties aģentūras vai fiduciāra statusā, vai tāpēc, ka informācija attiecas uz personas īpašumtiesībām.

 

26. pants

DIPLOMĀTISKĀS PĀRSNIEDZIJAS UN KONSULĀRO IESTĀŽU DARBINIEKI

Šīs konvencijas noteikumi neietekmē fiskālās privilēģijas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un pastāvīgo delegāciju locekļiem starptautiskajās organizācijās saskaņā ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar starptautisko tiesību vispārīgajiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem. .

 

27. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Katra no Līgumslēdzējām Valstīm pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informē otru par to procedūru pabeigšanu, kas saskaņā ar tās tiesību aktiem nepieciešamas, lai šī konvencija stātos spēkā. tās tiesību aktos noteiktās procedūras, lai šī konvencija stātos spēkā. Konvencija stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais no šiem paziņojumiem.

 

2. Piemēro Konvenciju

(a) attiecībā uz nodokļiem, kas ieturēti avota vietā, ienākumiem, kas piešķirti janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī konvencija stājas spēkā

(b) attiecībā uz citiem ienākuma un kapitāla nodokļiem – nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija, konvencija stājas spēkā.

 

28. pants

ATRUNA

1. Šī Konvencija ir spēkā līdz brīdim, kad Līgumslēdzēja Valsts to izbeidz. Katra Līgumslēdzēja valsts var denonsēt Konvenciju pa diplomātiskajiem kanāliem, par to paziņojot vismaz sešus mēnešus pirms katra kalendārā gada beigām. līdz katra kalendārā gada beigām.

 

2. Konvencija zaudē spēku

a) attiecībā uz nodokļiem, kas ieturēti avota vietā, uz ienākumiem, kas piešķirti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums

(b) attiecībā uz citiem ienākuma un kapitāla nodokļiem – nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums. kurā tiek sniegts paziņojums.

 

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, būdami tam attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo konvenciju.

Luksemburgā, 2014. gada 2. jūnijā, divos eksemplāros franču un katalāņu valodā

valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski.