LĪGUMS
STARP ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKU UN LUKSEMBURGAS DIEVHERCĪGISTI, LAI IZVAIRĪTIES NO DUBULTĀS NODOKĻU UZLIKŠANAS UN NOVĒRŠU IZMAKSĀŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA UN KAPITĀLA NODOKLIEM

 

Ķīnas Tautas Republikas valdība un Luksemburgas Lielhercogistes valdība;

vēloties noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem;

Ir vienojušies par sekojošo:

1. PANTS

PERSONĪGĀ JOMA

Šis Līgums attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. PANTS

SEGTI NODOKĻI

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kas tiek uzlikti Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību vārdā, neatkarīgi no to iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus, kas tiek aplikti ar kopējo ienākumu, kopējo kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļām, tostarp nodokļus par ienākumu no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī kapitāla nodokļus. atzinību.
3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums, ir:

a) Ķīnas Tautas Republikā:

i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

ii) ienākuma nodoklis uzņēmumiem ar ārvalstu investīcijām un ārvalstu uzņēmumiem;

(iii) vietējais ienākuma nodoklis;

(turpmāk tekstā “Ķīnas nodoklis”);

b) Luksemburgas Lielhercogistē:

i) fizisko personu ienākuma nodoklis (l’impoˆt sur levenu des personnes physiques);

ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (l’impoˆt sur levenu des collectivités);

iii) nodoklis par uzņēmumu direktoru honorāriem (l’ impoˆt spécial sur les tantièmes) ;

iv) kapitāla nodoklis (l’impoˆt sur la fortune);

(v) komunālais tirdzniecības nodoklis (l’impoˆt commercial communal); (turpmāk tekstā “Luksemburgas nodoklis”).

4. Šis Līgums attiecas arī uz visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas tiek uzlikti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma papildus esošajiem nodokļiem vai to vietā. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāpaziņo viena otrai par jebkurām būtiskām izmaiņām, kas veiktas to attiecīgajos nodokļu likumos.

3. PANTS

VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1. Šī Līguma vajadzībām, ja vien kontekstā nav noteikts citādi:

a) termins “Ķīna” nozīmē Ķīnas Tautas Republiku; kad to izmanto a ģeogrāfiskā nozīmē ir visa Ķīnas Tautas Republikas teritorija, ieskaitot tās teritoriālo jūru, kurā ir spēkā Ķīnas likumi par nodokļiem piemērot, un jebkuru apgabalu aiz tās teritoriālās jūras, kurā atrodas Tautas Ķīnas Republikai ir suverēnas tiesības uz izpēti un izmantošanu jūras gultnes un tās apakšzemes resursi un virszemes ūdens resursi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

b) termins “Luksemburga” nozīmē Luksemburgas Lielhercogisti; ģeogrāfiskā nozīmē nozīmē Luksemburgas Lielhercogistes teritoriju;

(c) termini “Līgumslēdzēja Valsts” un “otra Līgumslēdzēja Valsts” nozīmē Ķīnu vai Luksemburgu atkarībā no konteksta;

(d) termins “nodoklis” nozīmē Ķīnas nodokli vai Luksemburgas nodokli atkarībā no konteksta;

e) termins “persona” ietver fizisku personu, uzņēmumu un jebkuru citu personu apvienību;

(f) termins “sabiedrība” nozīmē jebkuru korporatīvu struktūru vai jebkuru vienību, kas nodokļu nolūkos tiek uzskatīta par korporatīvu struktūru;

(g) termini “Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” un “otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums” attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada rezidents

Līgumslēdzējas Valsts rezidents un uzņēmums, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

(h) termins “pilsoņi” nozīmē visas fiziskas personas, kurām ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība, un visas juridiskās personas, kas izveidotas vai organizētas saskaņā ar Līgumu.

šīs Līgumslēdzējas Valsts likumi, kā arī organizācijas bez juridiskas personas, kas nodokļu nolūkos tiek uzskatītas par izveidotām vai organizētām juridiskām personām

saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts likumiem;

(i) termins “starptautiskā satiksme” nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa kuģi , ko veic Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izņemot gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis

gaisa kuģis tiek ekspluatēts tikai starp vietām otrā Līgumslēdzējā Valstī;

j) termins “kompetentā iestāde” Ķīnas gadījumā nozīmē Valsts nodokļu biroju vai tā pilnvaroto pārstāvi un Luksemburgas gadījumā:

finanšu ministrs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

2. Attiecībā uz šī Līguma piemērošanu no Līgumslēdzējas Valsts puses, jebkuram terminam, kas tajā nav definēts, ja vien konteksts nenosaka citādi, ir tāda nozīme, kāda tam ir saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts likumiem attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums.

4. PANTS

IEDZĪVOTĀJS

1. Šajā Līgumā jēdziens “Līgumslēdzējas Valsts rezidents “apzīmē ikvienu personu, kura saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts likumiem ir aplikta ar nodokļiem, pamatojoties uz tās domicilu, rezidenci, galvenā biroja vietu (spēkā stāšanās vietu). vadība) vai kāds cits līdzīga rakstura kritērijs.
2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statusu nosaka šādi:

(a) viņš tiks uzskatīts par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kurā viņam ir pieejama pastāvīgā dzīvesvieta; ja viņam ir pieejama pastāvīga mājvieta

abās Līgumslēdzējās Valstīs viņš tiks uzskatīts par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru viņam ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības

(vitālo interešu centrs) ;

b) ja nevar noteikt valsti, kurā atrodas viņa vitālo interešu centrs, vai ja viņam nav pieejamas pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no Līgumslēdzējām pusēm.

valstī, viņš tiks uzskatīts par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kurā viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir;

(c) ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nevienā no tām, viņš tiks uzskatīts par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis viņš ir;

(d) Ja viņš ir abu Līgumslēdzēju Valstu pilsonis vai nav nevienas no tām, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kurā atrodas tās galvenais birojs (faktiskās vadības vieta) ir novietots.

5. PANTS

PAstāvīga iestāde

1. Šī Līguma izpratnē termins “pastāvīgā pārstāvniecība” nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, caur kuru pilnībā vai daļēji tiek veikta uzņēmuma uzņēmējdarbība.
2. Jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” jo īpaši ietver:

a) vadības vieta;

b) filiāle;

c) birojs;

d) rūpnīca;

e) darbnīca; un

f) raktuves, naftas vai gāzes urbums, karjers vai jebkura cita dabas resursu ieguves vieta.

3. Termins “pastāvīgā pārstāvniecība” arī ietver:

a) būvlaukums, būvniecības, montāžas vai uzstādīšanas projekts vai ar tiem saistītas uzraudzības darbības, bet tikai tad, ja šāda vieta, projekts vai

darbība turpinās ilgāk par 6 mēnešiem;

b) pakalpojumu sniegšanu, tostarp konsultāciju pakalpojumus, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ar darbinieku vai cita personāla starpniecību, kas iesaistīts Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumā.

cita Līgumslēdzēja valsts, ar nosacījumu, ka šādas darbības turpinās vienam un tam pašam projektam vai saistītam projektam uz laiku vai periodiem, kas kopā pārsniedz 6 mēnešus jebkurā 12 mēnešu periodā.

 

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem tiek uzskatīts, ka termins “pastāvīgā pārstāvniecība” neietver:

a) telpu izmantošana vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai preču uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;

b) uzņēmumam piederošo preču vai preču krājumu uzturēšana vienīgi uzglabāšanai, izstādīšanai vai piegādei;

c) uzņēmumam piederošo preču vai preču krājumu uzturēšana tikai un vienīgi ar mērķi tos apstrādāt citā uzņēmumā;

d) pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas uzturēšana tikai preču vai preču iegādei vai informācijas vākšanai uzņēmuma labā;

e) pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas uzturēšana tikai tādēļ, lai uzņēmuma labā veiktu jebkādas citas sagatavošanas vai palīgdarbības;

f) pastāvīgas uzņēmējdarbības vietas uzturēšana tikai jebkurai a) līdz e) apakšpunktā minēto darbību kombinācijai, ja

No šīs kombinācijas izrietošajai pastāvīgās darbības vietas darbībai ir sagatavošanās vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja persona, kas nav neatkarīga statusa aģents, uz kuru attiecas 6. punkta noteikumi, darbojas Līgumslēdzējā Valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vārdā, ir un parasti ir izmanto pilnvaras slēgt līgumus uzņēmuma vārdā, uzskatāms, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība pirmajā minētajā līgumslēdzējā valstī attiecībā uz visām darbībām, ko šī persona veic uzņēmuma labā, ja vien šīs personas darbība nav aprobežojas ar tiem, kas minēti 4. punktā, kas, ja tiek īstenoti, izmantojot fiksētu uzņēmējdarbības vieta, nepadarītu šo pastāvīgo uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar minētā punkta noteikumiem.

 

6. Neuzskata, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība otrā Līgumslēdzējā Valstī tikai tāpēc, ka tas veic uzņēmējdarbību šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī ar brokera, galvenā komisionāra vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, ja personas darbojas parastajā uzņēmējdarbības gaitā. Tomēr, ja šāda aģenta darbības pilnībā vai gandrīz pilnībā tiek veiktas šī uzņēmuma vārdā, viņš netiks uzskatīts par aģentu ar neatkarīgu statusu šī punkta nozīmē.

 

7. Fakts, ka sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē sabiedrību, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kas veic uzņēmējdarbību šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī (ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību vai kā citādi), kontrolē vai to kontrolē, pati par sevi neveido nevienas sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6. PANTS

IENĀKUMI NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

1. Ienākumam, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Jēdzienam “nekustamais īpašums” ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts tiesību aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Šis jēdziens jebkurā gadījumā ietver nekustamā īpašuma piederumu, mājlopus un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamas iekārtas, tiesības, uz kurām attiecas vispārējo tiesību normas par zemes īpašumu, nekustamā īpašuma lietojums un tiesības uz mainīgiem vai fiksētiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu atradņu, avotu un citu dabas resursu apstrāde vai tiesības strādāt. Kuģi un gaisa kuģi nav uzskatāmi par nekustamo īpašumu.

 

3. 1. punkta noteikumi attiecas uz ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.

 

4. 1. un 3.punkta noteikumi attiecas arī uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma un uz ienākumu no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

BIZNESA PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, ja vien uzņēmums neveic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību, kā minēts iepriekš, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielai daļai no peļņas, kāda ir attiecināma uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

 

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību tiek attiecināta peļņa, ko tas varētu sagaidīt veikt, ja tas būtu atsevišķs un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem un darbojas pilnīgi neatkarīgi ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tas ir.

 

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, ir pieļaujami atskaitījumu izdevumi, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tai skaitā administratīvās un vispārējās administratīvās izmaksas, kas radušās neatkarīgi no tā, vai tās atrodas Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība. vai citur.

 

4. Ciktāl Līgumslēdzējā Valstī ir bijis ierasts noteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pamatojoties uz uzņēmuma kopējās peļņas sadalījumu pa dažādām tā daļām, nekas 2. punktā neliedz šai Līgumslēdzējai valstij noteikt peļņai, kas apliekama ar nodokli, izmantojot tādu sadalījumu, kāds var būt ierasts. Tomēr pieņemtajai sadales metodei ir jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

 

5. Peļņu nevar attiecināt uz pastāvīgo pārstāvniecību tikai tādēļ, ka šī pastāvīgā pārstāvniecība ir iegādājusies preces vai preces uzņēmuma vajadzībām.

 

6. Piemērojot iepriekšējos punktus, peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, ja vien nav pamatota un pietiekama iemesla rīkoties pretēji.

 

7. Ja peļņā ir ietverti ienākumu posteņi, kas ir atsevišķi aplūkoti citos šī Līguma pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo pantu noteikumus.

8. PANTS

KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS

1. Peļņa no Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras vai gaisa transporta izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no dalības pūlā, kopuzņēmumā vai starptautiskās satiksmes aģentūrā.

9. PANTS

SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

1. Kur

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai kapitālā.

Un jebkurā gadījumā starp diviem uzņēmumiem to komerciālajās vai finansiālajās attiecībās tiek izvirzīti vai uzlikti nosacījumi, kas atšķiras no tiem, kādi būtu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kas bez šiem nosacījumiem būtu uzkrāta vienam no uzņēmumiem, bet šo nosacījumu dēļ nav tik uzkrājušies, var iekļaut šī uzņēmuma peļņā un attiecīgi aplikt ar nodokli.

 

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi apliek ar nodokļiem peļņu, kas otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir aplikta ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī, un šādi iekļautā peļņa ir peļņa, kas būtu uzkrāta. pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam, ja nosacījumi, kas noslēgti starp abiem uzņēmumiem, būtu bijuši tādi, kādi būtu bijuši starp neatkarīgiem uzņēmumiem, tad šī otra Līgumslēdzēja Valsts veic atbilstošu korekciju nodokļa apmērā, ko tajā iekasē no šīs peļņas. . Nosakot šādu korekciju, pienācīgi jāņem vērā pārējie šī Līguma noteikumi, un Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, ja nepieciešams, apspriežas viena ar otru.

10. PANTS

DIVIDENDES

1. Dividendes, ko sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Tomēr šādas dividendes var arī aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, un saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja dividendes saņēmējs ir dividenžu faktiskais īpašnieks, tad šādi iekasētais nodoklis nedrīkst pārsniegt :

a) 5 procenti no dividenžu bruto summas, ja faktiskais īpašnieks ir uzņēmums (kas nav personālsabiedrība), kam tieši pieder vismaz 25 procenti

no uzņēmuma, kas izmaksā dividendes, kapitāla;

b) 10 procenti no dividenžu bruto summas visos citos gadījumos. Šis punkts neietekmē uzņēmuma nodokļu uzlikšanu attiecībā uz

peļņa, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

 

3. Termins “dividendes” šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kas nav parādprasības, līdzdalību peļņā, kā arī ienākumus no citām korporatīvajām tiesībām, uz kuriem attiecas tāds pats nodokļu režīms kā uz ienākumiem no akcijām tās Līgumslēdzējas Valsts likumi, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic sadali. Peļņa, ko Luksemburgas rezidentam sadala uzņēmums, kuram Ķīnā ir jāmaksā ienākuma nodoklis par uzņēmumiem ar ārvalstu investīcijām, tiek uzskatīta par dividendēm.

 

4. 1. un 2. punkta noteikumi nav piemērojami, ja dividenžu faktiskais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kas atrodas tajā vai sniedz neatkarīgus personiskus pakalpojumus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī no tur esošās pastāvīgās bāzes, un līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šādu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14. panta noteikumus.

 

5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra Līgumslēdzēja Valsts nedrīkst aplikt ar nodokļiem šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot tiktāl, ciktāl šādas dividendes tiek izmaksātas šīs valsts rezidentam. citā Līgumslēdzējā Valstī vai tiktāl, ciktāl līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī, kā arī neaplikt sabiedrības nesadalīto peļņu ar nodokli par sabiedrības nesadalīto peļņu, pat ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnībā vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

11. PANTS

INTERESE

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Tomēr šādus procentus var aplikt ar nodokļiem arī tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, un saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts likumiem, bet, ja procentu saņēmējs ir procentu faktiskais īpašnieks, iekasētais nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu bruto summas. interesi.

 

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem, procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kurus gūst otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tās vietējā pašvaldība vai jebkurš šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents attiecībā uz parādprasībām, kuras garantē, apdrošinājusi vai netieši finansējusi. šīs otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, tās vietējā iestāde ir atbrīvota no nodokļiem pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī. Termins “valdība” šajā punktā ietver:

a) Ķīnas gadījumā — valsts bankas;

b) Luksemburgas gadījumā — Valsts kredītu un investīciju korporācija

(la Société Nationale de Crédit et d’Investissement) .

 

4. Termins “procenti” šajā pantā nozīmē ienākumus no jebkāda veida parādprasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņā, un jo īpaši ienākumus no valsts vērtspapīriem un ienākumiem. no obligācijām vai parādzīmēm, tostarp prēmijām un balvām, kas saistītas ar šādiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.

Soda naudu par novēlotu maksājumu neuzskata par procentiem šā panta nozīmē.

 

5. 1., 2. un 3.punkta noteikumi netiek piemēroti, ja procentu faktiskais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas procenti, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus personiskus pakalpojumus no tur esošās pastāvīgās bāzes, un parādprasība, par kuru tiek maksāti procenti, ir faktiski saistīta ar šādu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14. panta noteikumus.

 

6. Tiks uzskatīts, ka procenti rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja maksātājs ir šīs Līgumslēdzējas Valsts valdība, tās vietējā iestāde vai šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidents. Tomēr, ja personai, kas maksā procentus, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav Līgumslēdzējas Valsts rezidents, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīga bāze, saistībā ar kuru radās parāds, par kuru tiek maksāti procenti, un šādus procentus sedz šāda pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tad uzskatāms, ka šie procenti radušies Līgumslēdzēja valsts, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

 

7. Ja īpašu attiecību dēļ starp maksātāju un faktisko īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, ņemot vērā parāda prasījumu, par kuru tie tiek maksāti, pārsniedz summu, kas būtu Ja šādu attiecību nav, maksātājs un faktiskais īpašnieks ir vienojušies, šī panta noteikumi attiecas tikai uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu pārsnieguma daļa tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā pārējos šī Līguma noteikumus.

12. PANTS

ROYALTIES

1. Autoratlīdzība, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Tomēr šādas autoratlīdzības var arī aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās rodas, un saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, bet, ja tās saņēmējs ir autoratlīdzības faktiskais īpašnieks, šādi iekasētais nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) šī panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto autoratlīdzību gadījumā – 10 procentus no autoratlīdzības bruto summas; un

b) attiecībā uz autoratlīdzībām, kas minētas šī panta 3. punkta b) apakšpunktā pantu, 10 procenti no koriģētās autoratlīdzības summas. Mērķim

punktā “koriģētā summa” nozīmē 60 procentus no autoratlīdzības bruto summas.

 

3. Termins “autoratlīdzība” šajā pantā nozīmē:

a) jebkāda veida maksājumiem, kas saņemti kā atlīdzība par jebkādu literārā, mākslas vai zinātniskā darba autortiesību izmantošanu vai izmantošanas tiesībām, tostarp

kinematogrāfa filmas un filmas vai lentes radio vai televīzijas apraidei, jebkurš patents, zinātība, preču zīme, dizains vai modelis, plāns, slepena formula vai

procesu vai informāciju par rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi; un

b) jebkāda veida maksājumiem, kas saņemti kā atlīdzība par rūpnieciskā, komerciālā vai zinātniskā aprīkojuma izmantošanu vai lietošanas tiesībām.

 

4. 1. un 2. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības faktiskais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā autoratlīdzība rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai veic ka otra Līgumslēdzēja Valsts neatkarīgie personiskie pakalpojumi no tajā esošās pastāvīgās bāzes un tiesības vai īpašums, par kuru tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šādu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14. panta noteikumus.

 

5. Uzskatīs, ka autoratlīdzība rodas Līgumslēdzējā Valstī, ja maksātājs ir šīs Līgumslēdzējas Valsts valdība, tās vietējā iestāde vai šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidents. Tomēr, ja personai, kas maksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav Līgumslēdzējas Valsts rezidents, Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīga bāze, saistībā ar kuru radās atbildība maksāt autoratlīdzību, un šāda autoratlīdzība sedz tādi pastāvīgie

pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tad tiks uzskatīts, ka šie honorāri rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

 

6. Ja īpašu attiecību starp maksātāju un faktisko īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu dēļ autoratlīdzības summa, ņemot vērā izmantošanu, tiesības vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, Ja šādu attiecību nebūtu, maksātājs un faktiskais īpašnieks būtu vienojušies, šī panta noteikumi attiecas tikai uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu pārsnieguma daļa tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā pārējos šī Līguma noteikumus.

13. PANTS

KAPITĀLA GAITS

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no 6.pantā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Ieguvums no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai kustamā īpašuma, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenta rīcībā otrā Līgumslēdzējā Valstī, atsavināšanas rezultātā, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma. Līgumslēdzēja Valsts, lai sniegtu neatkarīgus personiskus pakalpojumus, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

3. Kapitāla pieaugumam, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotos kuģus vai gaisa transportlīdzekļus vai kustamo īpašumu, kas attiecas uz šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanu, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

4. Kapitāla pieaugumam no tādas sabiedrības pamatkapitāla daļu atsavināšanas, kuras īpašums tieši vai netieši galvenokārt sastāv no Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

5. Kapitāla pieaugumam no tādu akciju atsavināšanas, kuras nav minētas 4.punktā un kas veido vismaz 25 procentu līdzdalību sabiedrībā, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

6. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot jebkuru īpašumu, kas nav minēts 1. līdz 5. punktā, tiks uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir atsavinātājs.

14. PANTS

NEATKARĪGI PERSONĪGIE PAKALPOJUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas gūti no profesionāliem pakalpojumiem vai cita veida neatkarīga rakstura, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, izņemot vienu no šādiem apstākļiem, kad šādam ienākumam var uzlikt nodokļus arī otrā Līgumslēdzējā Valstī:

(a) ja viņam ir regulāri pieejama pastāvīga bāze otrā Līgumslēdzējā Valstī savu darbību veikšanai; tādā gadījumā tikai tik daudz

no ienākuma, kas attiecināms uz šo pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī;

(b) ja viņa uzturēšanās otrā Līgumslēdzējā Valstī ir uz laiku vai periodiem , kas kopumā pārsniedz 183 dienas attiecīgajā kalendārajā gadā; tikai tādā gadījumā

tik lielai daļai ienākumu, kas gūts no viņa darbības, kas veikta šajā citā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Jēdziens “profesionālie pakalpojumi” ietver īpaši neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī ārstu, juristu, inženieru, arhitektu, zobārstu un grāmatvežu patstāvīgu darbību.

15. PANTS

ATKARĪGI PERSONĪGIE PAKALPOJUMI

1. Ievērojot 16., 18., 19., 20. un 21.panta noteikumus, darba algai, darba samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par nodarbinātību, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, ja vien darbs netiek veikts otru Līgumslēdzēju valsti. Ja darbs tiek veikts šādi, atlīdzību, kas tiek iegūta no tā, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

a) saņēmējs atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī uz laiku vai periodiem , kas kopā nepārsniedz 183 dienas attiecīgajā kalendārajā gadā; un

(b) atalgojumu izmaksā darba devējs, kas nav otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, vai viņa vārdā; un

(c) atlīdzību nesedz darba devēja pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīga bāze otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem atalgojumam, ko saņem par darbu, kas veikts uz Līgumslēdzējas Valsts rezidenta starptautiskajā satiksmē izmantotā jūras vai gaisa transporta līdzekļa, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

16. PANTS

REŽISORU ATMAKSAS

Direktoru honorārus un citus līdzīgus maksājumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā tādas sabiedrības, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, valdes loceklis, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

17. PANTS

MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem, ienākumi, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izklaidētājs, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, mūziķis, vai kā sportists, no savas personīgās darbības kā tādas. kas tiek īstenoti otrā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Ja ienākumus no personiskām darbībām, ko veic izklaidētājs vai sportists kā tāds, gūst nevis pats izklaidētājs vai sportists, bet gan cita persona, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15. panta noteikumiem var aplikt ar nodokli Līgumslēdzēja valsts, kurā notiek izklaidētāja vai sportista darbība.

 

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem ienākumi, ko gūst izklaidētāji vai sportisti, kuri ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, no darbībām, kas tiek veiktas otrā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar kultūras apmaiņas plānu starp abu Līgumslēdzēju Valstu valdībām, tiks atbrīvoti no nodokļa šajā gadījumā. cita Līgumslēdzēja valsts.

18. PANTS

PENSIJAS

1. Ievērojot 19.panta 2.daļas noteikumus, pensijām un citai līdzīgai atlīdzībai, kas tiek izmaksāta Līgumslēdzējas Valsts rezidentam par iepriekšējo nodarbinātību, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem pensijām un citiem līdzīgiem maksājumiem, kas veikti saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālā nodrošinājuma likumdošanu vai sistēmu, tiks uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

19. PANTS

VALDĪBAS DIENESTS

a) atlīdzība, kas nav pensija, ko Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība maksā fiziskai personai par šai personai sniegtajiem pakalpojumiem.

Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī;

(b) tomēr šāda atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi tiek sniegti šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī un

fiziska persona ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu tikai pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

a) jebkura pensija, ko fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība vai no tās izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, kas sniegti

šī Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī;

(b) tomēr šāda pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un pilsonis.

 

3. 15., 16., 17. un 18.panta noteikumi attiecas uz atlīdzību un pensijām par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar uzņēmējdarbību, ko veic Līgumslēdzēja Valsts vai tās pašvaldība.

20. PANTS

SKOLOTĀJI UN PĒTNIEKI

Persona, kura ir vai tieši pirms Līgumslēdzējas Valsts apmeklējuma bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un atrodas pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, lai tās galvenais mērķis ir mācīt, lasīt lekcijas vai veikt pētījumus universitātē, koledžā, skolā. vai izglītības iestāde vai zinātniskās pētniecības institūcija, ko akreditējusi pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts valdība, ir atbrīvota no nodokļa pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī trīs gadus no dienas, kad tā pirmo reizi ieradusies pirmajā minētajā līgumslēdzējā valstī. valsts, attiecībā uz atlīdzību par šādu apmācību, lekcijām vai pētniecību.

21. PANTS

STUDENTI UN STAIKANTI

Students, biznesa māceklis vai praktikants, kurš ir vai bija tieši pirms Līgumslēdzējas Valsts apmeklējuma otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī tikai un vienīgi savas izglītības vai apmācības nolūkos, ir atbrīvots no nodokļu nomaksas. šī pirmā minētā Līgumslēdzēja Valsts par šādiem maksājumiem vai ienākumiem, ko tā saņēmusi vai guvusi savas uzturēšanas, izglītības, studiju, pētniecības vai apmācības nolūkos:

(a) maksājumiem, kas iegūti no avotiem ārpus šīs Līgumslēdzējas Valsts;

(b) dotācijām, stipendijām vai balvām, ko nodrošina šīs Līgumslēdzējas Valsts valdība vai zinātnes, izglītības, kultūras vai cita no nodokļiem atbrīvota organizācija;

(c) ienākumus, kas gūti no personīgajiem pakalpojumiem, kas sniegti šajā Līgumslēdzējā Valstī, ar nosacījumu, ka šie ienākumi veido šim nolūkam nepieciešamos ienākumus.

22. PANTS

CITI IENĀKUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākuma posteņi, kas nav aplūkoti šī Līguma iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. 1.daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, izņemot ienākumus no nekustamā īpašuma, kā noteikts 6.panta 2.punktā, ja šāda ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas tajā, vai sniedz šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī neatkarīgus personiskus pakalpojumus no tajā esošās pastāvīgās bāzes, un tiesības vai īpašums, par kuru tiek izmaksāts ienākums, ir faktiski saistīts ar šādu pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14. panta noteikumus.

23. PANTS

KAPITĀLS

1. Kapitālu, ko pārstāv 6.pantā minētais nekustamais īpašums, kas pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam un atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

2. Kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma, kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai kustamais īpašums, kas pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam otrā Līgumslēdzējā Valstī. lai sniegtu neatkarīgus personiskus pakalpojumus, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī.

 

3. Kapitāls, ko pārstāv jūras un gaisa transporta līdzekļi, kurus izmanto Līgumslēdzējas Valsts rezidenta starptautiskajā satiksmē, un kustamais īpašums, kas pieder pie šo jūras un gaisa transporta līdzekļu izmantošanas, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

 

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

24. PANTS

METODES DUBULTĀS NODOKĻU UZLIKŠANAS NOVĒRŠANAI

1. Ķīnā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādi:

a) Ja Ķīnas rezidents gūst ienākumus no Luksemburgas, nodokļa summa par šo ienākumu, kas jāmaksā Luksemburgā saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, tiek kreditēta no Ķīnas nodokļa. uzlikts šim iedzīvotājam. Kredīta summa tomēr nedrīkst pārsniegt Ķīnas nodokļa summa par šiem ienākumiem, kas aprēķināta saskaņā ar Ķīnas nodokļu likumiem un noteikumiem.

(b) Ja ienākumi, kas gūti no Luksemburgas, ir dividendes, ko izmaksā a uzņēmums, kas ir Luksemburgas rezidents, uz uzņēmumu, kas ir a Ķīnas rezidents un kuram pieder ne mazāk kā 10 procenti akciju sabiedrība, kas izmaksā dividendes, kredītā ņem vērā nodokli Luksemburgā izmaksā sabiedrība, kas izmaksā dividendes par saviem ienākumiem.

 

2. Luksemburgā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:

a) ja Luksemburgas rezidents gūst ienākumus vai viņam pieder kapitāls, kuram saskaņā ar šī Līguma noteikumiem var uzlikt nodokļus Ķīnā, Luksemburga, ievērojot apakšpunktu noteikumus (b), (c) un d) atbrīvot šādus ienākumus vai kapitālu no nodokļa, bet, lai aprēķinātu nodokļa summu par rezidenta atlikušo ienākumu vai kapitālu, var piemērot tādas pašas nodokļa likmes kā tad, ja ienākums vai kapitāls nebūtu atbrīvots.

b) Ja Luksemburgas rezidents gūst ienākumus, kurus saskaņā ar 10., 11., 12. panta un 13. panta 4. un 5. punkta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Ķīnā, Luksemburga atļauj kā atskaitījumu no ienākuma nodokļa. šī rezidenta summu, kas vienāda ar Ķīnā samaksāto nodokli. Šāds atskaitījums tomēr nedrīkst pārsniegt to nodokļa daļu, kas aprēķināta pirms atskaitījuma veikšanas un kas attiecināma uz šādiem Ķīnas ienākumu posteņiem.

c) Ja uzņēmums, kas ir Luksemburgas rezidents, gūst dividendes no Ķīnas avotiem, Luksemburga atbrīvo šādas dividendes no nodokļa, ja uzņēmumam, kas ir Luksemburgas rezidents, kopš tā pārskata gada sākuma ir tieša līdzdalība vismaz 10 procenti no uzņēmuma, kas maksā dividendes, kapitāla vai pirkuma cenas vismaz 50 miljonu LF apmērā. Iepriekš minētās Ķīnas uzņēmuma akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem ir atbrīvotas no Luksemburgas kapitāla nodokļa.

d) 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām tiek uzskatīts, ka Ķīnā samaksātais nodoklis ietver nodokļa summu, kas būtu samaksāta Ķīnā, ja tā nebūtu atbrīvota vai samazināta saskaņā ar Ķīnas likumi un noteikumi, kas paredzēti, lai veicinātu Ķīnas ekonomisko attīstību. Nodokļa summa, kas uzskatāma par samaksātu Ķīnā, ir:

i) 10 procenti no dividenžu bruto summas 10. panta 2. punkta b) apakšpunkta gadījumā;

(ii) 10 procentus no procentu bruto summas 11. panta 2. punkta gadījumā; un

(iii) 10 procenti no autoratlīdzības summas 12. panta 2. punkta gadījumā.

Šī apakšpunkta noteikumus piemēro tikai 15 gadus , sākot ar tā kalendārā gada 1. janvāri, kas seko gadam, kurā šis

Līgums stājas spēkā.

25. PANTS

NEDISKRIMINĀCIJA

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti nekādiem nodokļiem vai jebkādām ar tiem saistītām prasībām, kas ir citādas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu un ar to saistītās prasības, kurām tādos pašos apstākļos tiek vai var tikt piemēroti šīs otras Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi. tikt pakļautam. Šīs daļas noteikumi, neskatoties uz 1.panta noteikumiem, attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

 

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī aplikšana ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar tikt aplikta ar nodokļiem mazāk labvēlīgi kā nodokļu uzlikšana šīs otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šīs daļas noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādus personiskus atvieglojumus, atvieglojumus un samazinājumus nodokļu uzlikšanas nolūkos civilstāvokļa vai ģimenes pienākumu dēļ, ko tā piešķir saviem rezidentiem.

 

3. Izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti 9. panta 1. daļas, 11. panta 7. daļas vai 12. panta 6. daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums maksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, lai noteiktu šāda uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, tie ir atskaitāmi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tā būtu izmaksāta pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam. Līdzīgi, jebkura Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, lai noteiktu šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo kapitālu, tiks atskaitīti ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja tie būtu noslēgti ar šīs valsts rezidentu. pirmais pieminētais Līgumslēdzēja valsts.

 

4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kuru tiešā vai netiešā veidā kontrolē, pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti nekādiem nodokļiem vai prasībām. ar to saistītais, kas ir citāds vai apgrūtinošāks nekā nodokļu uzlikšana un ar to saistītās prasības, kurām ir vai var tikt pakļauti citi līdzīgi pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi.

 

5. Šī panta noteikumi, neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, attiecas uz visa veida un veida nodokļiem.

26. PANTS

SAVSTARPĒJĀS LĪGUMA KĀRTĪBA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu darbības rezultātā tai radīsies vai radīsies nodokļu uzlikšana saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, tā var neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju Valstu nacionālajos tiesību aktos paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem: iesniedz savu lietu tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, kuras rezidents viņš ir, vai, ja viņa lieta attiecas uz 25. panta 1. punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, kuras pilsonis viņš ir. Lieta jāiesniedz trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par darbību, kuras rezultātā tiek uzlikti nodokļi neatbilstoši Līguma noteikumiem.

 

2. Kompetentajai iestādei, ja tai šķiet, ka iebildums ir pamatots un tā pati nevar rast apmierinošu risinājumu, ir jācenšas atrisināt lietu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai izvairīšanās no nodokļu uzlikšanas, kas nav saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. Jebkura panāktā vienošanās tiek īstenota neatkarīgi no Līgumslēdzēju Valstu nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.

 

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, atrisināt visas grūtības vai šaubas, kas rodas saistībā ar Līguma interpretāciju vai piemērošanu. Tās var arī apspriesties kopā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā.

 

4. Līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos 2. un 3. punkta nozīmē. Ja šķiet, ka ir vēlams panākt vienošanos, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji var tikties kopā, lai apmainītos ar viedokļiem.

27. PANTS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šī Līguma nosacījumus vai Līgumslēdzēju Valstu nacionālos normatīvos aktus par nodokļiem, uz kuriem attiecas Līgums, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar to nav pretrunā ar šo Līgumu, jo īpaši, lai novērstu šādu nodokļu nemaksāšanu. Informācijas apmaiņu neierobežo 1. pants. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, tiek uzskatīta par slepenu tādā pašā veidā kā informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, un tā tiks izpausta tikai personām vai iestādēm. (tostarp tiesas un administratīvās struktūras), kas iesaistītas Līgumā ietverto nodokļu novērtēšanā vai iekasēšanā, izpildē vai kriminālvajāšanā, vai apelācijas izskatīšanā saistībā ar tiem. Šādas personas vai iestādes izmanto informāciju tikai šādiem nolūkiem. Viņi var izpaust informāciju publiskās tiesas procesos vai tiesas lēmumos.

 

2. 1. punkta noteikumus nekādā gadījumā nedrīkst interpretēt tādējādi, ka tie uzliek Līgumslēdzējai valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas ir pretrunā vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem un administratīvajai praksei;

(b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumiem vai parastās administrācijas gaitā;

c) sniegt informāciju, kas atklātu jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai informāciju,

kuru izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (public order) .

28. PANTS

DIPLOMĀTISKIE AĢENTI UN KONULĀRĀS IERĒDNES

Nekas šajā Līgumā neietekmē diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu fiskālās privilēģijas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārīgajiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.

29. PANTS

STĀŠANĀS SPĒKĀ

Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad ir apmainītas ar diplomātiskajām notām, kas norāda uz iekšējo juridisko procedūru pabeigšanu, kas katrā valstī nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stājas spēkā:

a) attiecībā uz nodokļiem, kas ieturēti avota vietā, ienākumiem, kas gūti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums

stājas spēkā;

b) attiecībā uz citiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem – nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas kalendārā gada 1. janvārī vai vēlāk.

nākamajam pēc līguma stāšanās spēkā.

30. PANTS

IZBEIGŠANA

Šis Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku, bet jebkura no Līgumslēdzējām Valstīm jebkura kalendārā gada trīsdesmitajā jūnijā vai pirms tās var iesniegt rakstisku paziņojumu par izbeigšanu uz otru Līgumslēdzēju valsti pa diplomātiskajiem kanāliem. Šādā gadījumā šis Līgums zaudē spēku:

a) attiecībā uz nodokļiem, kas ieturēti avota vietā, ienākumiem, kas gūti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums;

b) attiecībā uz citiem ienākuma nodokļiem un kapitāla nodokļiem – nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas kalendārā gada 1. janvārī vai vēlāk.

nākamais pēc paziņojuma iesniegšanas.

 

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, tam attiecīgi pilnvarotie, ir parakstījuši šo Līgumu.

 

Parakstīts Pekinā, 1994. gada 12. martā, divos eksemplāros franču, ķīniešu un angļu valodā, un visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski.